Nāves sala.

Pirmā pasaules kara cīņu vieta.

Nāves sala ir aptuveni 2 kvadrātkilometrus liels lēzens paaugstinājums Daugavas kreisajā krastā. No rietumiem, ziemeļiem un austrumiem šo salu iekļauj Daugava, no dienvidiem - maza Daugavas pieteka.

Pirmajā Pasaules karā Krievijas armijai 1915.gada rudenī atkāpjoties no Kurzemes un Zemgales, dažas karaspēka daļas bija palikušas Daugavas kreisajā krastā un ierakušās minētās pietekas līnijā. Šos ierakumus izveidoja par stipru, lielam garnizonam piemērotu placdarmu, ko nosauca par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu.

Latviešu strēlnieki šauro zemes strēli starp vācu ierakumiem un Daugavas krasta viļņiem nosauca par Nāves salu. No 1916.gada aprīļa Nāves salā vissmagākās pozīcijas aizstāvēja 2.Rīgas un 3.Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons. Abas vienības viena otru ierakumos nomainīja ik pēc 3 nedēļām. 1916.gada pavasara, vasaras cīņās Nāves salā strēlnieki zaudēja aptuveni pusotra simta karavīru, tika arī ievainoti abi bataljona komandieri Jānis Kalniņš un Jānis Francis. Visnežēlīgākais uzbrukums sākās 1916.gada 25.septembra agrā rītā, kad vācu armija pret Nāves salas aizstāvjiem pielietoja indīgās gāzes.

"Tēvu zemes mīlestību Pirmā vietā stādījāt, Latvju dēlu varonību Visām tautām rādījāt." "Mūžam neaizmirstamai Nāves salas cīnītāju 2.Rīgas un 3.Kurzemes latviešu strēlnieku Pulka varoņu piemiņai." Šīs rindas ir lasāmas uz pieminekļa Nāves salas aizstāvjiem.

   Piemineklis, atjaunoti ierakumi, dabas takas, neapdzīvota sala  ---ir tas ko ieraudzīsiet apmeklējot šo vietu. Organizējam ekskursiju uz Nāves salu ar gidu . Brauciens 30 minūtes turp ekskursija 1 h. brauciens atpakaļ 30 minūtes.

Ar 15 vietīgu vikinga kuģi 2h kopā ar braucienu , ekskursiju ar gidu- 100 eur+pvn.  Ar 50 vietīgu kuģi 150 eur +pvn ( laiki- jāsaskaņo pa telefonu) 20279011.

SV. Meinadra sala.

Pirmā mūra celtne baltijā-kristietības svētvieta Latvijā .

Pirms vairāk nekā 800 gadiem līdz ar Svētā Meinarda baznīcas uzcelšanu sākas kristietības izplatīšanās Latvijā. To cēla pirmais baltu cilšu katoļu misionārs, kā arī pirmais Baznīcas organizācijas veidotājs Baltijas reģionā bīskaps Meinards. Baznīcu nopostīja 17. gadsimtā krievu-zviedru karā, pēc tam tika veikta atjaunošana un daļēja pārbūve, kā arī plašs remonts. Baznīcu atkārtoti izpostīja Lielajā Ziemeļu karā 18. gadsimta sākumā, pēc tam atjaunoja un veica lielu pārbūvi Johana Daniela Flesko vadībā. Baznīca trešo reizi tika nopostīta Pirmā pasaules kara laikā. Mūsdienās salā ir uzstādīts 10 m augsts metāla krusts (mākslinieks E. Samovičs) un akmens altāris (tēlnieks J. Karlovs). Konservācijas nolūkos 2002. gadā drupām uzlikts metāla jumts.

Svētā Meinarda salā ir iespējams organizēt laulību un kristību ceremonijas.

Ako piemiņas vieta.

Piebraukšana pa Daugavu netālu no Salaspils.

Šeit, Daugavas krastā, 1207. gadā kaujā ar vācu krustnešiem krita Līvu valdnieks Ako. Hronists Latviešu Indriķis par viņu rakstīja no ienaidnieka pozīcijām: "To vidū bija Ako, viņu vadītājs un vecākais (princeps ae senior) visas nodevības un visa ļaunuma ierosinātājs, kas bija uzkūdījis Polockas valdnieku (regem de Ploceke) uz karu pret rīdzeniekiem, kas bija savācis lietuvjus, sasaucis turaidiešus un visu Līvzemi cīņai pret kristiešiem. Līdz ar citiem arī viņš tapa nogalināts un viņa galva ar uzvaras vēsti nosūtīta bīskapam".

Ako piemineklis atklāts 1994.gadā un ir viens no jaunākajiem apskates objektiem Salaspils lauku teritorijā.

Daugmales pilskalns.

Piebraukšana pa Daugavu līdz pašam pilskalnam.

Sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas krastā. Daugmales senvietu kompleksu veido 3800 m2 liels pilskalns, ap 2 ha liela senpilsēta. Tiek uzskatīts, ka pilskalna pakājē pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi vēstures dokumentos minētā Zemgales osta. Lielākā senpilsētas daļa atrodas aiz vaļņa uz Austrumiem. Otra, mazākā senpilsētas daļa, izvietojusies starp pilskalna Rietumu nogāzi un Varžupīti.

Kābeļu kalns.

Piebraukšana pa Daugavu netālu no Saulkalnes.

Kābeļu svētkalns jeb Lazdu kalns
Netālu no Saulkalnes, starp Ikšķili un Salaspili Daugavas labajā krastā.
Lazdu kalnu dēvē arī par Kābeļu senkapiem. Šis ir viens no nedaudzajiem lībiešu uzkalniņu kapulaukiem Daugavas apdzīvotajā apgabalā. Mirušie tikuši apbedīti uz zemes, tiem virsū uzberot pusotra metra augstu uzkalniņu sešu līdz desmit metru diametrā. Kapos līdzi dotas rotaslietas, ieroči, darbarīki, māla podi. Šāda tipa apbedījumi raksturīgi Gaujas lībiešiem 11. - 12. gs.

Ogres upes ieteka Daugavā.

Līdz piestātnei aiz līkā tilta

Krāšņa vieta -dabas skati. Braukšana zem trim tiltiem.

Ķeguma hes.

Gandrīz līdz pšam hesam

Ķeguma HES (sākotnēji Ķeguma Valsts elektrostacija) ir vecākā Daugavas hidroelektrostacija, un trešā lielākā hidroelektrostacija Latvijā un Baltijas valstīs. Ķeguma HES faktiski ir hidroelektrostaciju komplekss, kas sastāv no divām dažādos laika posmos būvētām hidroelektrostacijām Daugavas labajā un kreisajā krastā. Elektrostacija atrodas 70 kilometrus no Daugavas grīvas un attiecīgi veido Daugavas HES kaskādes 2. pakāpi. Elektrostacijas īpašnieks un operators ir nacionālā energokompānija "Latvenergo".

Krāšņi dabas skati.

Rīgas hes ūdenskrātuve.

Garākais aizsargdambis austrumeiropā.

Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā. Tā tika celta no 1966. līdz 1974. gadam un atrodas 35 km no upes grīvas. Hidroelektrostacija ir aprīkota ar sešiem hidroagregātiem ar "Kaplan" turbīnām. Elektrostacijas hidroagregātu kopējā uzstādītā jauda ir 402 megavati[1], bet tās saražotās elektroenerģijas apjomi 2009. gadā veidoja 792,5 gigavatstundas. Neskaitot elektroenerģijas ražošanu, Rīgas HES kalpo arī kā sinhronais kompensators sprieguma un frekvences regulēšanai energosistēmai.